Puaro: Attīstības fonds riskē parāda nesakritību; Lietuvas modelis kā alternatīva
Latvijas Attīstības fonds ir iecerēts kā valdības deklarācijas centrālais stūrakmens, kura mērķis ir profesionālāk pārvaldīt valsts aktīvus, radīt ilgtermiņa kapitālu ekonomikas pārveidei un stimulēt ekonomiku 2028.–2029. gadā, kad samazināsies Eiropas Savienības fondu finansējums, Puaro reported.
Fonds darbotos kā holdings, apvienojot valsts līdzdalību septiņās kapitālsabiedrībās: Latvenergo, Latvijas valsts mežos, Valsts nekustamajos īpašumos, Latvijas Loto, Tet, LMT un AST. Tas plāno emitēt nenodrošinātas obligācijas līdz 2 miljardiem eiro.
Tomēr šāda struktūra rada nopietnas bažas par parādu un ilgtermiņa ieguldījumu nesakritību. Mājokļi, ēku atjaunošana un aizsardzības ražotnes atmaksājas 10 līdz 15 gados, bet obligācijas būs jāatmaksā daudz ātrāk.
Dzēšanas brīdī nauda joprojām būs ieguldīta šajos ilgtermiņa projektos, tāpēc obligācijas nāksies pārfinansēt par tā brīža tirgus likmēm.
Alternatīvie modeļi
Mežsaimniecība, enerģētika, telekomunikācijas, nekustamais īpašums un azartspēles ir pilnīgi atšķirīgi biznesi ar dažādiem regulatoriem, riskiem un kapitāla vajadzībām. Viena padome nespēj būt kompetenta visās šajās nozarēs.
Kā veiksmīgu alternatīvu var minēt Lietuvas valsts uzņēmumu pārvaldes modeli, kur uzņēmumus neapvienoja vienā konglomerātā. Lietuva izveidoja spēcīgu koordinācijas centru, sakārtoja portfeli un katram uzņēmumam noteica skaidrus mērķus, kā rezultātā kapitāla atdeve pieauga no 0,1 % 2009. gadā līdz 9 % 2024. gadā.
Latvijā Valsts kancelejai jau ir koordinatora loma, taču tai nepieciešams atbilstošs mandāts un resursi.
Finansēšanas avoti
Fondam nepieciešams pašu kapitāls, nevis jauns parāds. Avoti šādam kapitālam jau pastāv, un vairāku gadu laikā tie varētu sasniegt 0,5 līdz 1 miljardu eiro.
Tet un LMT darījums valstij var dot vairāk nekā 300 miljonus eiro. Valsts kontrole ir konstatējusi, ka Latvijas valsts mežu brīvie līdzekļi var pārsniegt 405 miljonus eiro.
Papildu līdzekļus var iegūt no daļas Latvenergo un citu uzņēmumu dividendēm, kā arī no Valsts nekustamo īpašumu neprofilēto īpašumu pārdošanas, ņemot vērā, ka šo īpašumu pašu kapitāla atdeve ir tikai 0,53 %.
Tirgus un garantijas
Latvijā netrūkst brīva kapitāla, jo tikai Pensiju 2. līmenī vien ir vairāk nekā 11 miljardi eiro, kam pievienojas uzkrājumi bankās. Trūkst mehānisma, kas šo naudu novirza produktīvās investīcijās.
Fonda uzdevumam vajadzētu būt darbošanās uz Altum bāzes kā garantētājam un līdzinvestoram. Tas ļautu uzņemties daļu riska, lai pensiju fondi un bankas varētu droši finansēt eksportu un aizsardzības ražošanu.
Latvenergo traces its origins to the establishment of the Ķegums hydroelectric power plant in 1939, when the State Electricity Company “Ķegums” was founded by a Cabinet of Ministers decision on 22 December.
The Group now operates four hydroelectric plants with a total installed capacity of 1535 MW, two combined heat and power plants, and a wind farm near Ainaži. In 2022, it formed Latvijas vēja parki SIA together with Latvijas valsts meži, holding an 80 % stake in a venture planning around 800 MW of wind capacity to generate 2.4 TWh annually.
Kulbergs aicina Tet vadītāju Tatarčuku koordinēt Attīstības fonda izveidi, Puaro reported.